Lai apmeklētu šo lapu, jums jābut pilngadīgam / pilngadīgai. Vai esat sasniedzis / sasniegusi 18 gadu vecumu?

Jaunākā modes lieta – medalus

13. novembris 2012

Valdis Čunka
 

Cilvēkam, strādājot ar medu, ir jārēķinās, ka viņu varētu sadzelt bites. Medalus brūvēšana aldarim var izvērsties tikpat sāpīga kā bites dzēliens. Neprecizitātes, brūvējot medalu, var būtiski atsaukties uz gala produktu garšas īpatnībām, tādēļ ir jāievēro stingra disciplīna. Ir jāzina sava recepte. Protams, katram aldarim savas receptes ir noslēpums, tomēr ar dažiem faktiem par medalus brūvēšanu es padalīšos.


Pirms 4000 gadiem Babilonijā bija tradīcija, ka jaunlaulātā pāra sievastēvs savu znotu mēnesi pēc kāzām apgādā ar tik daudz medalus vai alus, cik znots spējīgs izdzert. Protams, ka medusmēnesim labāk piestāvēja medalus. Savā ziņā var apgalvot, ka šis ir mīlnieku dzēriens, tomēr – ja garšo, tad neaizliegsi nevienam.
 

Medus, ļoti svarīga medalus sastāvdaļa, ir kļuvis par patīkamu piedevu daudzu aldaru brūvējumos. Brūvējot ar medu, alus iegūst loti bagātīgu aromātu un garšu buķeti, kas alum piešķir īpašu „raksturu”, tomēr šis īpašais raksturs prasa arī sevišķu pieeju. Medalum ir raksturīga zema rūgtuma pakāpe, kas padara garšas pilnību vēl lielāku.

Visticamāk, ka, ņemot vērā aldaru eksperimentētāju dabu, pirmās medalus partijas vairumam aldaru neizdevās. Liela daļa, iespējams, medu uzreiz iegāza katlā, ātri saraudzēja un sapildīja pudelēs, tomēr šādai receptei ir būtiski trūkumi, jo, vārot medu, tas zaudē ļoti daudz sava aromāta un garšas, turklāt, ja medus nav pilnībā izrūdzis, kas var beigties ar „šaujošām” pudelēm.
 

Medus satur vairākus cukurus, kā arī dzīvus organismus kā raugu, fermentus un baktērijas. Aldarim ir jāsterilizē medus, lai novērstu jebkādu iespēju mikroorganismiem iekļūt misā, alū, bet to nedrīkst pārāk ilgi un intensīvi vārīt, jo tad izdalās pārāk daudz medū esošas aromātiskās eļļas un zūd medum raksturīgais aromāts, kā arī rodas piedeguma garša. Vislabākais veids, kā izmantot medu alus vajadzībām, ir to pasterizēt bez vārīšanas.
 

Ja iespējams, tad jāsajauc medus ar ūdeni, lai atšķaidītu to apmēram tādā pašā konsistencē kā masa, kurai iegūto konsistenci ir plānots pievienot. Medus ir jāuzkarsē līdz aptuveni 80 grādiem pēc Celsija skalas un jānotur šādā temperatūrā 60 līdz 90 minūtes, protams, ar stingri nostiprinātu vāku, lai nekas neietu zudumā. Pēc medus atdzesēšanas, tas ir jāpievieno alum, kas savā raudzēšanā ir sasniedzis lielāko aktivitāti.
 

Pirms medalus tiek pildīts pudelēs, jāļauj, lai tas parūgst. Medum ir nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks, lai tas pilnībā noraudzētos. Tās var būt mazākais 3 līdz 8 nedēļas, lai gan ir medali, kuri raudzējas gadu un vairāk.
 

Tas, kādu medu iecerēts izmantot medalus brūvēšanā, atkarīgs no tā, kādu smaržas un garšas buķeti vēlaties piešķirt savam medalum. Jāsaka gan, ka medus īpatsvars alū parasti ir 2 līdz 10%, tādēļ, pieliekot par daudz medus, palielināsies ne tikai raudzēšanas periods, bet alum tiks piešķirts īstens medalus „raksturs”. Manuprāt, vislabāk, ja medus īpatsvars alū ir no 4 līdz 6%, jo medus aromātam un garšai alū nevajadzētu būt pārlieku uzmācīgai.
 

Protams, šis apraksts ir ļoti vispārīgs, tomēr, ja ir interese, tad katrs gribētājs var izmēģināt savus spēkus medalus brūvēšanā. Interesanti, ka pat Baraka Obamas administrācija 2011. gadā aizsāka medalus brūvēšanu Baltajā namā. Protams, šī medalus tapšanas process nenotiek mājas apstākļos, tomēr, manuprāt, tas norāda, ka medalus šodien ir kļuvis par modes lietu un, ja ir vēlme, tad katrs var paeksperimentēt arī savā mājas virtuvē.
 

Priekā!