Kad 1835. gadā nomira viņa tēvs, J.C. Jakobsens pārņēma viņa mazo alus darītavu Kopenhāgenas iekšienē. Viņš izlēma, ka ir vajadzīga jauna alus darītava ar lielākām vēsām noliktavas telpām. Tāpēc viņš uzcēla jaunu alus darītavu netālu no Kopenhāgenas: kalna virsotnē, kur plūda ūdens. Tā 1847. gadā dzima Carlsberg.

J.C. Jakobsens izmantoja šo nelaimi, lai vēlreiz modernizētu alus darītavu, šoreiz izmantojot ugunsdrošus materiālus. Tādējādi, lai gan tā bija postoša katastrofa, J.C. Jakobsens bija neatlaidīgs un īsā laikā uzcēla vēl labāku alus darītavu.

Vēlāk viņš ierīko dzesēšanas sistēmu, kas uzlabo produktu kvalitāti un palielina pārdošanas apjomus.

Jakobsena dēls Karls atgriežas no alus darīšanas procesa izpētes Eiropā. Viņš tiek uzaicināts brūvēt savu alu jaunizbūvētajā alus darītavā.

19.gadsimta otrajā pusē J. C. uzsāk eksporta biznesu, cita starpā nosūtot “Carlsberg” alus kastes ar kuģiem uz Lielbritāniju, Ķīnu un Indiju, un viņš apsver pat iespējas eksportēt uz Austrāliju.

Daudz vēlāk, 1954. gadā, Lielbritānija kļūst par “Carlsberg” lielāko eksporta tirgu. Šajā laikā ik pēc 12 dienām pa Ziemeļjūru kuģis ar “Carlsberg” alu kuģo pāri Ziemeļjūrai.

J.C. Jakobsenu nodarbināja jautājums: Kā pagatavot vislabāko un kvalitatīvāko alu? Tāpēc 1875. gadā viņš izveidoja Carlsberg pētniecības laboratoriju, būdams pārliecināts, ka viņam ir jāizprot alus ķīmija un ar to saistīto organismu fizioloģija.

Būdams alus darītājs, J. C. Jakobsens visu mūžu apguva jaunākās zināšanas. Pusaudža gados viņš apmeklēja lekcijas, ko H. K. Ērsteds lasīja Dabaszinātņu izplatīšanas biedrībā (Society for the Dissemination of Natural Science). Šeit viņš saprata, kā zinātniskie atklājumi ir paaugstinājuši ražīgumu un kvalitāti dažādās rūpniecības nozarēs. Viņš uzskatīja, ka tas pats varētu attiekties arī uz alus darīšanu.

Carlsberg fonds ir viens no vecākajiem rūpnieciskajiem fondiem pasaulē. Šeit vērienīga alus darīšanas uzņēmējdarbība uzplaukst līdzās pētniecībai un atbalstam labākajai zinātnei, mākslai un kultūrai.

Carlsberg Fonds ir galvenais Carlsberg A/S akcionārs, un tam ir izšķiroša ietekme uz alus darītavu, jo tam pieder kontrolpakete.

Carlsberg Fonds atbalsta tālredzīgus un inovatīvus starptautiskus fundamentālos pētījumus dabas, sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Fundamentālos pētījumus, kas padara mūs gudrākus, palīdz risināt globālas problēmas un sniedz labumu sabiedrībai.

1913

Karls Jakobsens dāvina Mazās nāriņas statuju Kopenhāgenas pilsētai.

Edvarda Eriksena (Edvard Eriksen) veidoto skulptūru iedvesmojusi karaliskā solo balerīna Ellen Price de Plane. 1913. gada 23. augustā skulptūru uzstādīja Langelīnijā.

Kļūšana par globālu spēlētāju

“Carlsberg Group”, kas pirmsākumos bija neliela reģionāla alus darītava uz kalna netālu no Kopenhāgenas, tagad ir starptautiska mēroga uzņēmums, kas darbojas visā pasaulē.

Taču šis ceļojums vēl nebūt nav beidzies.

“Carlsberg” uzņemas vadību ilgtspējas jomā un uzsāk jaunu ilgtspējas programmu “Kopā uz nulli”, kuras mērķis ir nulles oglekļa dioksīda pēda, nulles ūdens izšķērdēšana, nulles bezatbildīga dzeršana un nulles negadījumu kultūra.

Jaunajā ESG programmā “Kopā pretī nullei un tālāk” ir atjaunināti mērķi un jaunas galvenās jomas. Tie ietver ceļvedi, kā līdz 2040. gadam panākt nulles oglekļa emisijas visā vērtību ķēdē, sākot no miežiem uz lauka līdz pat alum patērētāja rokās.